1. Artūrs Bārbals

Šis mākslas darbs ir par to, ka katrs, neatkarīgi no ģimenes stāvokļa, iespējām un materiālā vai fizikā stāvokļa, spēj būt savas dzīves noteicējs, var izvēlēties sev piemērotāko dzīves ceļu. Varbūt mēs neizvēlamies vecākus, tomēr mēs varam izvēlēties kam līdzināties, kuros ieklausīties un no kā ņemt piemēru, mēs varam rast atbildes, risinājumus un atrast savus draugus, ģimenes un galvenais – rast spēku mīlēt savu dzīvi.

Dzīve nav vienkārša, bet baudīt to neviens nav aizliedzis.

Varens laiks – kopā ar to, ko pelnījis esmu!

Nodedzināt māju līdz pamatiem?

Kā fēnikss celtos mana varenības tirāna sirds.

Ja ieklausītos visos citos,

Tad nenotiks nekas,

Nekas – nozīmīgs.

 

Es teicu sev –

Es esmu miris.

Tomēr mežonis manī

Tikai diendusu  guļ,

Bet, kad pulkstenis sitīs laiku celties,

Esi gatavs – tā būs!

 

Vēlos nodedzināt māju līdz pamatiem.

Un būvēt no pamatiem to.

Es vēlos to,

Ko pelnījis esmu!

Kaut kripatiņu uzmanības,

Kaut kripatiņu tās.

 

Ja nevēlies redzēt mani,

Tad steidz izlaist šo liftu,

Bez tevis vai ar tevi,

augšup es tikšu gan.

 

Es vēlos ledus sirdi,

Kad sirds rada uzticības uguni.

Es vēlos ienīst to, kas es esmu,

Es vēlos mīlēt to, ko pelnījis esmu!

 

Lūk, man ir visas izvēles,

krāsu toņi un iespējas.

Lai varens valdīšanas laiks,

Lai haoss ēd mūsu prātus un harmonija sirdis.

Es teicu sev –

Es esmu miris.

Lai gan

jaunu sākumu jaunām beigām radu.

 

Caur varas spēlēm un caur kritiķu sirdīm.

Es vēlos to, ko pelnījis esmu!

 

Drauga balss,

Ģimenes un sabiedroto balss,

Klusi čuksti manam tronim,

Viss, kas svarīgs,

Pieder man!

Kopš dzimšanas,

Ai, kopš dzimšanas.

Kopš nolāpītās dzimšanas!

 

16/09/22