109. 9.klases kolektīvs

Acis, kā spogulis – tā varētu teikt par mūsu klasesbiedru Jevgeniju Sļadzevski, Zilupes vidusskolas 9. b klases skolnieku. Tikai šis spogulis tagad praktiski neko nerāda, ir tik duļķains.

Pirmo reizi ar Žeņu tikāmies pirmajā klasē skolas līnijā. Tad mēs neviens neko nepamanījām, jo visi turējāmies mammai pie rokas. Ar laiku iepazināmies un pamanījām, ka Žeņas mamma visu laiku viņu pavada. Jevgenijs bija ļoti komunikabls zēns, tikai starpbrīžos aktīvajās spēlēs kopā ar mums nepiedalījās. Vienreiz mēs pamanījām, ka Žeņa ļoti lēni pārvietojas. Tad arī viņa mamma Jeļena mums pastāstīja, ka Žeņa ļoti slikti redz.

Pēkšņi kļuvām gandrīz pieauguši un sākām daudz uzmanīgāk un draudzīgāk izturēties pret savu klasesbiedru. Tajā laikā mēs daudz gājām pārgājienos un braucām ekskursijās. Jevgenijs bez uzmanības nekad netika atstāts. Viņš vienmēr bija kopā ar mums. Tiesa, mamma Jeļena bija vienmēr līdzi.

Gāja gadi. Mēs jau kļuvām 5. klases skolēni. Mainījās klases audzinātāja. Tikai mūsu uzmanība pret Jevgeniju nemainījās. Viņš kļuva arvien pozitīvāks un optimistiskāks. Kā viņš prata atbalstīt grūtā brīdī! Žeņa izrādījās ļoti līdzjūtīgs draugs. Un tajā pašā laikā nekad negaidīja kaut kādu īpašu attieksmi pret sevi. Un mums arī nekad nebija  kaut kāda žēluma sajūtas pret viņu. Mēs vienkārši viņu mīlējām un glabājām viņa draudzību kā īpašu dārgumu.

Skolas pasākums. Jevģenijs Sļadzevskis otrais pa kreisi pirmajā rindā.

Vienreiz audzināšanas stundā mēs spēlējām spēli, kur vajadzēja ar aizsietām acīm izpildīt kādu darbību. Sākumā tas likās ļoti smieklīgi! Tikai tad mūsu prātus pārņēma tāds izbīlis un apziņa, par to, kas var notikt ar jebkuru no mums, ka pastāv iespēja, ka arī tu patiešām reālajā dzīvē neredzēsi apkārt sev neko. Pēc šī pasākuma sākām Jevgeniju uzmanīt vēl vairāk.

Atkal paskrēja gadi. Žeņam redze kļuva aizvien sliktāka. Tagad mācāmies jau 9. klasē, un Jevgenijs šajā mācību gadā  mācās mājās, mūsu vidū klasē viņa vairāk nav. Kā mums trūkst viņa pozitīvā enerģijas lādiņa!

Ja mēs saņemsim balvu par savu darbu, tad noteikti brauksim ekskursijā kopā ar Jevgeniju un viņa mammu.

Klase piedalījās starptautiskajā projektā  “Upe Zilupe”.Rudens pārgājiens. Ekskursija ar velosipēdiem. Žeņa stāv ar māti.

Ļoti gribas teikt mūsu klasesbiedram labus vārdus!

Lūk, daži citāti:

– Man ir klasesbiedrs Žeņa, kurš ir ļoti jautrs, pozitīvs. Viņš vienmēr mūs uzjautrināja. Visiem patika, kā viņš skaļi šķaudīja stundās. (Anastasija Suponina)

– Žeņa ļoti labs klasesbiedrs. Viņš daudz jokoja starpbrīžos. Žeņa bija optimistisks. Es teiktu pat, bez liekvārdības. (Anželika Fedotova)

 

– Ar Žeņu mēs draudzējamies diezgan ilgi. Starpbrīžos runājāmies, spēlējām dažādas spēles, pēc stundām dažreiz gājām pastaigāties. Viņš vienmēr bija gatavs palīdzēt ar mājas darbiem, ja es kaut ko nesapratu. Šad un tad mums ar viņu izdevās pat uzspēlēt futbolu skolas stadionā. Bieži ar viņu gājām uz veikalu. Pēc skolas mājās braucām ar vienu autobusu. Žeņa – ļoti jauks draugs. Žēl, protams, ka tagad viņš mācās mājās. (Nikita Romislovs)

 

• Man ir labs klasesbiedrs. Viņu sauc Žeņa. Ar viņu mācāmies jau no 1. klases. 5.klasē es viņam ļoti patiku, viņš man vienmēr dāvināja dāvanas. Viņš it pozitīvs cilvēks, smieklīks, jautrs, mīl sarunāties ar cilvēkiem. Starpbrīžos vienmēr bija mums blakus. Katrā starpbrīdī man lika kāju priekšā. Žēl, ka tagad viņš mācās mājās. Viņš ir ļot labs cilvēks. Es esmu priecīga, ka manā klasē mācās tāds sirsnīgs zēns! ( Valērija Bļudnika)

 

• Žeņa Sļadzevskis – labs cilvēks un klasesbiedrs. Ja viņam lūgsi kādu palīdzību, tad to noteikti no viņa arī saņemsi. Žeņa – pieklājīgs, vienmēr atbalstīs. Ceru, ka arī nākotnē viņš paliks tikpat atsaucīgs un draudzīgs. (Amalija Matjušenko)

 

• Žeņa ir jautrs un dzīvespriecīgs cilvēks. Viņš ir mans draugs un klasesbiedrs. Lai gan viņam ir veselības problēmas, es viņu neuzskatu par kaut kādu citādāku cilvēku. Viņš ir jautrs, vienmēr ir par kaut ko parunāt ar viņu. Es uzskatu, ka Jevgenijs ir jauks visās nozīmēs. (Dana Buvaļķeviča)

 

Klases pasākums. Jevģenijs stāv pa labi trešais.

 

 

Gaisma, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd. Tas paliek. Un mirdz.