190. Kristīne Pluškevica

Neparastie lācēni

Reiz dzīvoja sarkans lācēns vārdā Samuels. Samuels bija neparasts lācēns, jo tam nebija acs un labās ķepas, kuru viņš zaudēja brīdī, kad viņu notrieca mašīna. Katru dienu lācēns tika apcelts izskata dēļ, bet tomēr atradās viens no lācēniem vārdā Krišjānis, kuram nebija vienas auss, un viņš aizstāvēja Samuelu, jo Krišjānis zina, kā tas ir. Pēc tam Krišjānis centās ieskaidrot, ka katrs dzīvnieks ir neparasti skaists un ka lācēns bez actiņas un labās ķepas ir tāds pats, kā visi citi lācēni.

No tā brīža visi dzīvnieki aizdomājās par Krišjāņa teikto un vairs neapcēla Samuelu. Pēc kāda laika viņu pilsētā parādījās jauniņais lācēns, vārdā Džonifers. Džonifers bija neparasts lācēns, tam nebija astes un divas pakaļkājas. Visi sāka apcelt viņu, jo viņš nevarēja aktīvi darboties. Samuels, sadzirdot, kā apceļ Džoniferu, uzreiz aizstāvēja viņu, jo jau bija tādā situācijā. No tā brīža Samuels, Džonifers un Krišjāns palika par ļoti labiem draugiem, un viņus vairs neviens neapcēla, jo saprata, ka visi ir skaisti pa savam un ja kāds izskatās savādāk, tas nav iemesls apsmiet.