192. Natālija Romanova

Īpašs džeks

 

Reiz dzīvoja īpašs džeks ,

Kuram bija viens plecs ,

Viņam bija bail ka citi virsū leks ,

Un ka viens paliks pat tad, kad būs vecs ,

 

Tā nu viņš tā dzīvoja ,

Un par viņu runāja skaļi ,

Citi pleci gar viņa seju plīvoja ,

Un citi izteicās par to skarbi ,

 

Bet tad vienu dienu ,

Ielās sabrūk siena pret sienu ,

Visi starp sienām sasprūduši ,

Īpašs džeks izlien klusi ,

 

Izlīst viņam bija viegli ,

Džekam atskan skaļi smiekli ,

Citi mokās vēl joprojām ,

Bet džeks izlīda bez mokām ,

 

Tā nu beigu beigās ,

Laiks ātri steidzās ,

Džeks nepalika viens ,

Ar viņu vecumdienās palika piens.