216. E. Kristiāns Ļevčūns

ATIPISKUMS

Mazs zēns zīmē desmit vienādas sarkanas bundžas
Sit galvu pret sienu kā parastākās bungas
Tu esi stulbs, tu esi autists, viņi teica
Un sliktus vārdus teica un ļaunus darbus veica

Ik nakti tumsā un klusībā asaras līst
Un pazudušā zēna sirds sāpīgi plīst
Bet viņš zina, ka nevienu tas nekrata
Un ar viņu tikt galā tāpat neviens neprata

Vakars bez mīlestības
Rīts bez uzmanības
Ar diagnozi var transportos braukt pa brīvu
Un līdzi paņemt un izglābt kaut vai Līvu
Tikai blakus viņai vajag zēnu īstu un dzīvu
Viņam ir oranži dzeltena kartīte
Un kabatā maza zila bantīte

Bet zēns spēj rakstīt brīnišķīgu dzeju
Kamēr prātā griež ar nāvi rinķa deju
Un zēns dara arī simtiem citu brīnišķīgu lietu
Atklājis pasaulei daudz neesošu vietu

Liekas, ka dažreiz diagnoze nav īsta
Vienkārši mātes panākta un no pirksta izzīsta
Jo ārpus mājas zēnu visi apbrīno
Un draugi vienmēr cieši apmīļo

Zēnam ir divi taloni
Un divi zili baloni
Ar diagnozi var transportos braukt pa brīvu
Un līdzi paņemt un izglābt kaut vai Līvu
Tikai blakus viņai vajag zēnu īstu un dzīvu
Viņam ir oranži dzeltena kartīte
Un kabatā maza zila bantīte

Bet neskatoties ne uz ko, valdība skatīsies savādāk
Un garāmgājēji skatīsies ačgārnāk
Jo zēns izskatās sabiedrībai savādi
Visi tik dusmīgi, it kā starp viņiem būtu parādi

Taču tagad viņš ir milzīgu drosmi saņēmies
Gluži kā pašpārliecinātības eliksīru sadzēries
Pasaule tik un tā nekad nebeigs sliktu domāt
Zēnam ir milzums drosmes, varētu to dot citiem uz laiku nomāt

Skolā un uz ielas saka visādas lietas
Bet viņam jau tagad ir pie vienas vietas
Ar diagnozi var transportos braukt pa brīvu
Un līdzi paņemt un izglābt kaut vai Līvu
Tikai blakus viņai vajag zēnu īstu un dzīvu
Viņam ir oranži dzeltena kartīte
Un kabatā maza zila bantīte