30. Marks Lavrinovičs

Bāreņa sapnis.

Mans mākslas darbs ir par bērnu, kurš palika bez vecāku aprūpes un dzīvo institucionālajā ārpusģimenes aprūpē.

Sava mākslas darbā es izmantoju fotogrāfiju, kuras autore ir Lene Marie Fossen un kura ir pieejama https://www.pinterest.com/pin/lene-marie-fossen-lene-marie-fossens-portraits-of-refugee-children-on-the-greek-island-chios-captured-in-2015–504755070742514121/.

Bērns nesmaida un glezna ir uz melnbalta fona, jo augot institūcijā emocijas kļūst nabadzīgākas, nav dzīvesprieks. Bērns jūtas nevienam nevajadzīgs un pamests. Bērna vajadzības nevienam neinteresē. Tukšums visur!

Savukārt otru gleznas daļu es gleznoju košos toņos, lai parādītu par ko bērns sapņo. Bērns sapņo par mīlošu ģimeni, savām mājām. Bērns vēlas būt mīlēts, just kādam būt vajadzīgs. Bērnam ir vajadzīga uzmanība un mīlestība.

Šī tēma ir vienmēr aktuāla, it īpaši šobrīd, ņemot vērā kara darbības Ukrainā, jo uz Latviju ir atbraukuši bērni bez vecākiem, meklējot patvērumu, drošību un palīdzību. Bērni ir palikuši bez savām mājām, bez vecākiem un atvesti uz svešu zemi. Redzētais un pārdzīvotais tur, rada viņiem emocionālu stresu. Mēs kā sabiedrība varam daļēji atvieglot un palīdzēt pārvarēt šo satraukumu, piedāvājot atbalstu un draudzību.

Mīlestība un cieņa pret katru cilvēku ir visam pamats.