34. Reinis Pastars

Vides pieejamība invalīdiem ratiņkrēslā Preiļos.

Ievads

Visā pasaulē, Eiropas Savienībā un arī Latvijā, aizvien pieaug to iedzīvotāju skaits, kam ir dažāda veida un smaguma pārvietošanās problēmas. Iemesli šiem ierobežojumiem ir dažādi:

•       paaugstinās gados vecu iedzīvotāju skaits, kas joprojām vēlas aktīvi iekļauties sabiedrības dzīvē,

•       uzlabojas tehnisko palīglīdzekļu kvalitāte un pieejamība, ļaujot ievērojami aktīvāk dzīvot tiem cilvēkiem, kuriem ir ļoti smaga invaliditāte.

Arī sabiedrībā kopumā mainās attieksme pret invaliditāti, veidojot atbalstošu vidi šo cilvēku pilnvērtīgai līdzdalībai sabiedrības dzīvē.(3.)  Pēc Eiropas Invaliditātes foruma aptuvenajiem aprēķiniem – tikai Eiropas Savienībā ir aptuveni 50 miljoni cilvēku ar invaliditāti, kuru iespējas vienlīdzīgi piedalīties visās dzīves jomās lielā mērā nosaka arī apkārtējās vides pieejamība. (3.)

Hipotēze- Preiļi ir invalīdiem draudzīga pilsēta.

Darba mērķis- noskaidrot un novērtēt vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslā Preiļu pilsētas teritorijā, izveidot karti, atvieglojot  dzīvi, ne tikai Preiļu novada iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem, bet arī Preiļu novada viesiem

Darba uzdevumi:

•       Iegūt informāciju par invaliditāti un tās veidiem.

•       Veikt pētāmo objektu apskati un novērtējumu.

•       Intervēt personas ar invaliditāti, lai noskaidrotu viņu viedokli par vides pieejamību Preiļu pilsētā.

•       Apkopot iegūtos rezultātus un veikt to analīzi.

 

Darba objekts: Preiļu pilsēta

Darbā izmantotās metodes:

1.interneta darba studēšana

2. Cilvēku ar invaliditāti aptauja

3.Datu apkopošana un rezultātu analīze

 

1.Invaliditātes skaidrojums

1.1.Invaliditātes vispārīgs raksturojums

.Latvijā invaliditātes definīcija ir noteikta Invaliditātes likumā, kura mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes risku personām ar prognozējamu invaliditāti un mazināt invaliditātes sekas personām ar invaliditāti.

Invaliditāte-  ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.

personām no 18 gadu vecuma atkarībā no fizisko vai garīgo spēju ierobežojuma pakāpes nosaka:

a) I invaliditātes grupu — ļoti smaga invaliditāte,

b) II invaliditātes grupu — smaga invaliditāte,

c) III invaliditātes grupu — mēreni izteikta invaliditāte; (2.)

1.2. Invaliditātes veidi

Latvijā pašreiz nepastāv oficiāls invaliditātes veidu iedalījums, bet pasaulē un Eiropas praksē plaši tiek lietots invaliditātes iedalījums sešos veidos:

•       redzes invaliditāte – iekļauj sevī plaša spektra redzes traucējumus no vājredzības līdz pilnīgai neredzībai,

•       dzirdes invaliditāte – iekļauj sevī plaša spektra dzirdes traucējumus no vājdzirdības līdz pilnīgai nedzirdībai.

•       intelektuālās attīstības traucējumi – iekļauj sevī dažāda līmeņa traucējumus – no vieglām mācīšanās grūtībām līdz pilnīgai nespējai adekvāti reaģēt uz dažādām dzīves situācijām.

•        psiho-sociālās (mentālās) saslimšanas – iekļauj sevī tādas slimības kā šizofrēnija, depresija u.c.,

•       neredzamā invaliditāte – iekļauj sevī dažādas slimības vai funkcionālos traucējumus, kas izraisa invaliditāti. Tā var būt astma, dažādas sirds un asinsvadu slimības, kā arī citu iekšējo orgānu funkciju traucējumi.

•       kustību traucējumi – iekļauj sevī plaša spektra kustību traucējumus no iespējas pārvietoties viegli pieklibojot līdz elektriskajam ratiņkrēslam,

Pētnieciskajā darbā uzmanība galvenokārt tiek pievērsta  personām ar kustību traucējumiem, jo tieši šai cilvēku grupai pārvietošanās sagādā vislielākās grūtības.(1.)

2. Sabiedrisko vietu vides pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti Preiļos
Lai salīdzinātu normatīvajos aktos noteiktās prasības ar reālo situāciju Preiļu pilsētā, tika izveidota  vides pieejamības novērtēšanas anketa,(skat.4. pielikumā) pēc kuras tika secināts vai Preiļos pieejamie objekti ir atbilstoši arī invalīdam ratiņkrēslā.

Anketa sastāv no 15. jautājumiem, kuri iedalīti 5 pamatkritērijos:

•       Automašīnu novietne.

•       Kāpnes, to alternatīvas.

•       Rampas, to atbilstība likumam.

•       Margas, to atbilstība likumam.

•       Ieeja, durvis, to atbilstība noteiktajam likumam.

Pētnieciskā darba laikā tika intervētas arī divas personas ar invaliditāti, kas ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā.(skatīt 1. pielikumu) Intervējot Antonu Valaini nonācām pie secinājuma, ka viņaprāt 3 Preiļu problemātiskākās vietas ir  vecās kafejnīcas “Estosine” ēka (skat. 2.pielikuma 6. attēlā)- kur uzbrauktuvei uz kafejnīcu nav margu, tādēļ iekļūt tajā bez palīdzības nav iespējams. Kafejnīcas sliekšņa laukums neatbilst noteiktajām prasībām (1,5 metri x 1,5 metri), kā arī durvis neatveras automātiski, turklāt tās veras uz trotuārā pusi, tādejādi tikt iekšā praktiski nav iespējams. Arī ar atsaucīgo darbinieku palīdzību tikt kafejnīcā ir samērā grūti, jo ienest iekšā cilvēku kopā ar ratiņkrēslu, ir samērā sarežģīti.

Vēl kā vienu no problemātiskākajām vietām viņš pieminēja Kiosku “Narvesen” (skat. 2.pielikuma 8. attēlā), jau tāpat kā iepriekš pieminētajai kafejnīcai arī kioska uzbrauktuvei nav margu turklāt tā ir ļoti stāva un slīpa. Gluži kā kafejnīcai durvis veras uz trotuāra pusi, taču salīdzinājumā ar kafejnīcu  uzbrauktuves sliekšņa laukums atbilst noteiktajām prasībām un ir pietiekami liels lai persona ar ratiņkrēslu spētu apgriezties, piebraukt durvīm no otras puses  un atvērt tās, tādā veidā sekmīgi tiekot kioskā.

Kā trešo un viņaprāt būtiskāko no problēmām viņš atzīmēja trotuāra nobrauktuvi pie veikala “Maxima”. (skat. 2.pielikuma 4.attēlā) Nobrauktuve apdraud gan cilvēkus ar invaliditātes problēmām, gan māmiņas ar bērnu ratiņiem. Nobrauktuve ir patiešām bīstama , jo lai nokļūtu uz nākamās uzbrauktuves vispirms ir jāuzbrauc uz ceļa braucamās daļas pa kuru pārvietojas automobiļi. Slikto laikapstākļu dēļ autovadītāju vadība pār spēkratu ievērojami samazinās, tādejādi  pamanot invalīdu vai māmiņu ar ratiem uz ceļa braucamās daļas  sliktākajā gadījumā sekas var būt letālas.

Savukārt intervējot  Natāliju Skuteli-Jeronoviču nonācām pie secinājuma, ka viena no viņasprāt, problemātiskākajām vietām ir invalīdu stāvvieta pie Preiļu poliklīnikas  (skat.2.pielikuma 2.attēlā) lai arī stāvvietas apzīmējums ir nodilis, tomēr  Natālija uzskata ka invalīdu “stāvvieta” tur ir (lai arī nekādu citu norāžu par stāvvietu nav). Natālija teic, ka bieži vien saskaras ar to ka šajā stāvvietā novietots auto, kas nepieder invalīdam, protams, tiek izsaukta policija, taču viss ar ko it kā “likuma pārkāpēji” aizbildinās ir tas, ka zīmi neesot pamanījuši. Sadarbībā ar Preiļu novada domi, šobrīd tiek pārveidota stāvvieta pie  .

Vēl kā vienu  problēmu  visā Preiļu pilsētā viņa pieminēja nesakoptos  trotuārus, (skat.2.pielikuma 1.attēlā) kas  nereti ir piegružoti ar stikla pudeļu lauskām, kuras bez problēmām sadur ratiņkrēslu riepas  tādejādi radot lieku naudas patēriņu. Ziemā liela problēma ir apledojušie trotuāri, kas pārvietošanos ratiņkrēslā padara īpaši bīstamu, tāpat arī no pilsētas neizvestais sniegs sagādā liekas problēmas. Pavasarī, sniegam kūstot, uz trotuāriem parādās nepārbraucamas peļķes, kas sagādā problēmas ne tikai invalīdiem ratiņkrēslā, bet arī pārējiem pilsētas iemītniekiem.

 

 

Izpētot un apkopojot vietu atbilstību izveidotajiem kritērijiem rezultāti tika atspoguļoti pašu izveidotā kartē.(skat. 5. pielikumā)

 

 

Secinājumi

1.Darba izvirzītā hipotēze apstiprinājās daļēji, jo pētījuma rezultātā tika konstatētas vietas kuras neatbilda izvirzītajiem kritērijiem. No apskatītajiem 16 objektiem, 7 objekti pilnīgi atbilda nosacījumiem.

2. Kopumā Preiļu pilsēta ir atbilstoša cilvēkam ar invaliditātes problēmām, taču visbiežāk pieļautā kļūda ir saistīta ar automašīnu novietni.

3. Mazāk apsaimniekotajām vietām piemēram apledojošajiem trotuāriem un neizvestajam sniegam pievērst vairāk uzmanības, jo tas apgrūtina pārvietošanos ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī pārējiem pilsētas iedzīvotājiem

4. Daudzi uzņēmumu īpašnieki nav  pietiekami informēti vai ieinteresēti , kā pareizi pielāgot objektu arī cilvēkam ar kustību traucējumiem.

5. Spriežot pēc intervējamo personu sniegtās informācijas varam secināt ka Preiļi gadu gaitā ir attīstījušies un kļuvuši pieejamāki personām ar invaliditāti.

 

Pielikumi

1.pielikums

Intervija ar Antonu Valaini un Natāliju Skuteli-

1.Vai Preiļu  novada dome palīdz un atbalsta invalīdus?

Antons Valainis: Jā ,protams, viņi dara visu, kas ir domes spēkos. Tas ir saprotami, ka naudas nav tik daudz, lai varētu atrisināt katru sīkāko problēmu. Pārsvarā visu ko esmu prasījis  vides pieejamībā uzlabošanai Preiļu pilsēta dome ir uzklausījusi un izpildījusi.

Natālija Skutele-Jeronoviča: Mani viss apmierina domes darbā! Es aizeju uz domi uzrakstu iesniegumu par kādu vietu, kas ir jāpilnveido, lai mums invalīdiem tā ir piemērota. Tuvākajā laika viss, kas mani nav apmierinājis ir uzlabots un man nav nekādu iebildumu par domes darbu.

2.Kāda ir sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar invaliditātes traucējumiem?

Antons Valainis: Kad es kļuvu par invalidu (tas ir  25 gadus atpakaļ ) cilvēki uz mani skatījās dīvaini, varbūt kāds rādija ar pirkstu, bet es to neņēmu galvā. Tagad cilvēku un bērnu attieksme pret invalidiem ir savādāka. Es domāju, cilvēki ir sapratuši invalīdus un pieņem mūs kā vienkāršus cilvēkus.

Natālija Skutele-Jeronoviča:  Es piedzimu  ar invaliditāti, tāpēc es jau no bērnības esmu sajutusi citu cilvēku attieksmi pret mani. Es atceros, ka pret mani manas klases skolēni izturējās labi. Mums skolā bija divi stāvi un puiši mani neasajā uz rokām  no pirmā uz otro. Bet esot vecāka es no cilvēkiem esmu dzirdējusi nepatīkamas frāzes, kā piemēram, ko viņa te dara ar savu ratiņkrēslu!

3. Nosauciet 3 lietas kas jūsuprāt ir jāizlabo vides pieejamībā?

Antons Valainis:  Vecāskafejnīcas “Estosine” ēka, jo tur nevar iekļūt iekšā. Uzbraucot pa uzbraucamo celiņu nevar attaisīt durvis, jo tās veras uz ārpusi. Kiosks “Narvesen”, jo tur ar saviem spēkiem nav iespējams uzbraukt. Tādēļ ka uzbraucamais celiņš ir ļoti slīps. Nobrauktuve pie  veikals “Maxima” trotuāra ,jo ziemas laikā ,kad ir slidens nav iespējams pārbraukt neapdraudot savu drošību. Lai to pārbrauktu ir jāuzbrauc uz ceļa braucamās daļas, kur ir liela mašīnu plūsma.

Natālija Skutele-Jeronoviča: pie slimnīcas, jo tur bieži nav atstāta vieta invalidu stāvvieta. Šoferi aizbildinās, ka nav redzējuši zīmi. Centrā uz brīvības ielas, jo tur uz trotuāra vienmēr atrodas sasistas pudeles, stikli ,kas pārdur riepas ratiņkrēslam. Sniega problēmas, jo pilsēta daudz kur ir uzkrājies sniegs ,kurš nav nogādāts ārpus pilsētas teritorijas.

4. Kā jūs motivējat citus  invalīdus iesaistīties sabiedriskajā dzīvē ?

Antons Valainis: Nesen esmu sācis organizēt sacensības invalīdiem. Tajās piedalās apmēram 50 invalīdu no visas Latvijas, bet ,protams, gribētos vairāk.  Esmu daudziem prasījis lai piedalās ,bet invalīdi ir tādi cilvēki ,kuri nevēlas atstāt savās mājas. Viņi visu laiku domā -ko es tur darīšu! Viņiem ir kauns par to ka ir invalīdi.

Natālija Skutele-Jeronoviča:  Es esmu invalidu biedrības vadītāja un  esmu piedalījusies un atbalsu Antonu Valaini viņa veidotajās sacensības. Es runāju ar invalīdiem un cenšos tos iesaistīt sabiedriskajā dzīvē.

5. Vai Preiļu pilsēta ar katru gadu kļūst par invalīdiem draudzīgāku pilsētu?

Antons Valainis: Es domāju, ka Preiļi sāka pielāgoties invalīdu vajadzībām, kad par pilsētas priekšsēdētaju tika ievēlēts Aldis Adamovičs. Katru gadu pilsēta kļūst draudzīgāka invalīdiem. Agrāk trotuāri cilvēkam ar ratiņkrēslu nebija izbraucami, bet jaunizveidotie ir ideāli pārbraucami.

Natālija Skutele-Jeronoviča: Man liekas ka noteikti, jo es esmu bijusi daudzās citās pilsētas kā, piemēram, Daugavpilī, Rēzeknē tur nav tik labi piemērota vide invalīdam ratiņkrēsla.

2. pielikums

Preiļu plsētas problemātiskākās vietas.

(1.attēls)

Piezīme:

Pa trotuāru nav iespējams pārvietoties, jo sliktu laikapstākļu gadījumā uz tā rodas nepārbraucamas peļķes.

 

(2.attēls)

Piezīme:

Nav iespējams uzbraukt pa uzbrauktuvi, jo tā ir  sliktā stāvoklī.

 

(3..attēls)

Piezīme:

Invalīdu stāvvieta pie Preiļu slimnīcas, ir slikti pamanāma, tādēļ ir daudzi  likuma pārkāpēji.

 

(4.attēls)

Piezīme:

Trotuāra nobrauktuve pie  veikala “Maxima”  apdraud invalīdu drošību, jo lai to šķērsotu ir jāuzbrauc  uz ceļa braucamās daļas.

(5.attēls)

Piezīme:

Uzbrauktuve pie veikala “Beta” ir pārāk stāva un tai nav margu.

(6.attēls)

Piezīme:

Uzbrauktuve ir stāva un bez margām, durvis veras uz pretējo pusi un sliekšņa platība nav pietiekami lai cilvēks ar invaliditāti spētu apbraukt atvērtajām durvīm un iebraukt kafejnīcā.

(7.attēls)

Piezīme:

Piekļuve Preiļu Policija iecirknim nav iespējama.

(8.attēls)

Piezīme:

Uzbrauktuve pie kioska “Narvesen”, ir stāva un slīpa, nav margu .

 

3. pielikums

Preiļu pilsētas labie piemēri.

 

(1.attēls)

Piezīme:

Uzbrauktuve pie Preiļu slimnīcas atbilst visiem kritērijiem un ir pieejama.

 

(2.attēls)

Piezīme:

Kāpņu pakāpieni ir apzīmēti pareizi.

 

(3..attēls)

Piezīme:

Invalīdu stāvvietā pie veikala “Maxima” ir pārredzama.

 

 

 

 

(4.attēls)

Piezīme:

Stāvvietas apzīmējums ir labi saskatāms.

4.pielikums

 

Vides pieejamības novērtēšanas anketa

Automašīnu novietne

Nr.
Jāpārbauda:


Daļēji
1.
Vai ir vismaz viena stāvvieta invalīdiem?

2.
Vai stāvvieta ir atzīmēta ar īpašu zīmi?

3.
Vai stāvvieta invalīdiem ir pietiekoši liela?

Kāpnes (iekšpusē un ārpusē)

Nr.
Jāpārbauda:


Daļēji
4.
Vai ir kāda cita alternatīva kāpnēm (rampa, lifts, pacēlājplatforma, eskalators)?

5.
Vai ir vizuāli pamanāms brīdinājums pirms kāpnēm, augšpusē un apakšā?

6.
Vai kāpnes ir labi apgaismotas, bez atspīduma?

Rampas/ uzbrauktuves (iekšpusē un ārpusē)

Nr.
Jāpārbauda:


Daļēji
7.
Vai uzbrauktuves ir vismaz 0.9 metrus platas?

8.
Vai uzbrauktuvē ir ierīkota platforma (vismaz1,5m x 1.5m), kur apstāties un atpūsties (ik pēc 0,6 metru paaugstinājuma)?

Margas

Nr.
Jāpārbauda:


Daļēji
9.
Vai uzbrauktuvēm ir margas abās pusēs?

10.
Vai margas ir 0,9-0,7 metru augstumā virs grīdas?

11.
Vai margas ir visā uzbrauktuves garumā?

Ieeja/ durvis

Nr.
Jāpārbauda:


Daļēji
12.
Vai durvis atveras un aizveras automātiski?

13.
Vai ieeja ir labi apgaismota?

14.
Vai ieejas durvis ir bez sliekšņa, vai arī tas ir ne augstāks par 2,5cm un tas ir noapaļots?

15.
Vai durvju atvērums ir vismaz 86 cm?

5.pielikums

Preiļu pilsētas vides pieejamības karte cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

 

 

 

Apzīmējumi:

•       vieta piemērota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.  _____zaļš__

 

•       vieta ir  pieejama taču tai ir dažas nepilnības.                   ____dzeltens___

 

•       vieta nav piemērota cilvēkiem ratiņkrēslā.                        ___sarkans____