46. Egija Ļvova

Eseja

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem

 

Cilvēki ar garīgā rakstura traucējumiem atšķiras no parastiem cilvēkiem ar savu domāšanu. Cilvēki ar garīgā rakstura īpatnībām uztver šo pasauli citādāk, tāpēc viņi ir jāatbalsta. Garīgi neattīstīts cilvēks var uzvesties citādāk nekā parasts cilvēks, bet viņš ir tāds pats kā mēs.

Šādi cilvēki uztver informāciju lēnāk. Tas ir tāpēc, ka smadzenēm ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai analizētu kādu jaunu informāciju. Ja stāstīt sīkāk, tad cilvēka smadzenēm ir vajadzīgs  laiks, lai signāls no receptoriem nonāktu smadzenēs un sniegtu atbildi. Cilvēks var jau piedzimt ar garīga rakstura īpatnībām, bet arī tikpat labi var par tādu kļūt slimības vai traumas dēļ. Bieži vien cilvēki ar garīgā rakstura traucējumiem dzīvo savā pasaulē, bet ikdienā viņiem ir jākontaktējas ar cilvēkiem. Katru dienu  viņi sastopas ar svešiem vai pazīstamiem cilvēkiem. Garīgi atpalikuši indivīdi  domā  un uzvedas citādāk nekā parasti cilvēki, bet tas nenozīmē, ka viņi nevar apgūt kaut ko jaunu.

Viņiem ir grūtāk uztver pasauli. Tādiem cilvēkiem grūtības var  sākties jau bērnībā. Bērns aiziet uz skolu, un sākas grūtības ar mācībām. Viņš nesaprot mācību vielu, ko skolotāja mēģina  paskaidrot, un sāk to pārdzīvot. Bērns jūtas ļoti slikti, jo klases biedri saprot šo mācību vielu, bet viņš to nesaprot. Vai, piemēram, bērns ar autismu  apmeklē  bērnudārzu, un bērnu kolektīvs viņu nepieņem, viņš neprot ar citiem kontaktēties. Grupas biedriem liekas dīvaini, kāpēc bērns vicinās ar rokām, lēkā vai izrunā dīvainas skaņas. Bērns ar autismu nesaprot, kāpēc citi ar viņu negrib spēlēties. Beigās bērns ļoti pārdzīvo un viņam veidojās uzskats, ka visi viņu tā uztvers līdz dzīves beigām. Domāju, ka tādu gadījumu ir ļoti daudz.  Šādas problēmas skar ne tikai mazākus bērnus, bet arī pusaudžus un pieaugušos. Tāpēc skolā, darbā, ģimenē pret šādiem cilvēkiem ir jāizturas ar cieņu.

Cilvēki ar domāšanas īpatnībām gan domā, gan uzvedas citādāk. Cilvēkam ar garīgā rakstura īpatnībām varbūt ir grūti izteikt savas domas tā, lai  citi  viņu saprastu.  Viņi, kad runā, var lietot roku vai kāju žestus. Var rasties grūtības kontaktēties ar līdzcilvēkiem. Šādi cilvēki nevar kontrolēt savas emocijas vai rīcību. Viņi nevar iztēloties kādu lietu, vai arī ir pārāk liela iztēle. Tādēļ šādiem cilvēkiem  ir grūtības kontaktēties ar citiem cilvēkiem un arī socializēties sabiedrībā.

Cilvēki ar garīgā rakstura traucējumiem ir tādi paši indivīdi kā mēs, tikai ar citādāku domāšanu un lietu uztveri. Tas, ka cilvēks uztver nedaudz lēnāk informāciju, nenozīmē, ka viņš nevar apgūt jaunas zināšanas vai  iemācīties noteiktas prasmes. Tāds cilvēks var pabeigt skolu, strādāt, izveidot savu ģimeni un apgūt  jaunas lietas. Cilvēki ar garīgā rakstura problēmām ir tādi paši cilvēki kā mēs.