54.Anonīms
Vienlīdzība un nevis vienaldzība
Šeit – atspoguļoti fiksējumi no dēla un mammas sajūtām, domām, pārdzīvojumiem, šaubu, baiļu un dusmu izvirdumiem, kad dzīvē daudzas lietas neveicas. Tad arī prieka un uzvaras mirkļi, kad beidzot izdodas tas, ko abi ir ļoti vēlējušies…
Svarīgi ir pieņemt pareizos lēmumus, kaut to nemaz nav viegli. Meklēt izejas un risinājumus, runāt un dalīties par to, kas tev sāp un ar ko šķiet nevari tikt galā. Galvenais nezaudēt cerību, neapstāties un nepadoties…
| Dēls… | Mamma… |
| Skolā no trokšņa man ļoti sāp galva. Kad skolotāja liek lasīt vai rakstīt, es neko nevaru paspēt, reizēm neko nesaprotu. Par to es ļoti uztraucos un bieži raudu… | Dēla skolotāja bieži zvana un stāsta, ka dēls netiek galā ar uzdevumiem… |
| Man nepatīk iet uz skolu. Es neko nevaru paspēt izdarīt. Skolotāja man liek palikt pēc stundām.
Es neieredzu skolu… Es negribu tur iet… |
Kopā ar dēlu gatavojam dažādas atgādnes, kuras varēs izmantot stundās. Taču skolotāja stāsta, ka klasē ir daudz bērnu un stundā vienmēr neizdodas pienākt pie dēla un viņš pats patstāvīgi neprot izmantot atgādnes. |
| Jau no paša rīta man sāp galva, mamma iedod zāles un es drīkstu palikt mājās. Cik labi!
Vakarā ar mammu kopā mācamies. Man ļoti nepatīk lasīt, es nemāku, man nesanāk…Manus izpildītos uzdevumus mamma sūta skolotājai. Kaut man nekad nevajadzētu iet uz skolu… |
Dēla mācību sekmes krītas. Jūtu, ka viņš ļoti slikti jūtas. Zūd motivācija… Daudz mācamies mājās, taču ir lietas, kas neuzlabojas – neizdodas iemācīt lasīt. Jūtos piekususi un neredzu izeju…
Lasu daudz literatūras, lai izprastu, kas notiek |
| Es no rītiem raudu neceļos no gultas. Reizēm mamma dusmojas, bet reizēm ļauj palikt mājās. Man neviena diena skolā nepatīk, jo man liek lasīt. Es īsti ne ar vienu nesarunājos, gribu būt viens un lai mani visi liek mierā… | Jūtos bezspēcīga, reizēm raudu kopā ar dēlu. Esam apmeklējuši daudzus speciālistus. Dēlam ir uzstādīta diagnoze – disleksija…
Beidzot saprotu, kas notiek un ka mana bērna smadzeņu darbības īpatnību dēļ viņš nespēj lasīt un rakstīt. |
| Ar ģimeni esam atbraukuši uz Ukrainu.
Katru dienu es eju uz baseinu un peldu kopā ar delfīniem. Tas ir ļoti interesanti. Es varu spēlēties un mīļot delfīnus. Viņi man atnes bumbu, tad atkal es to aizmetu un delfīns man to atnes atpakaļ. Tad treneris man liek gulēt virs ūdens, delfīni pielikuši degunus pie manas galvas pīkst dīvainas skaņas. Tad atkal mēs spēlējamies, tad es turos pie delfīna spuras un mēs peldam pa baseinu… Tad masāžas, nodarbības pie psihologa, logopēda… Vakarā ar mammu lasām grāmatu. Man vairs nenāk dusmas, es varu nedaudz sakoncentrēties. Jau varu izlasīt īsus vārdus. Ar lieliem un drukātajiem burtiem ir vieglāk lasīt. |
… esam apmeklējuši raiterapijas nodarbības. Neskatoties uz savām bailēm no zirgiem, pat vienu reizi arī es uzrāpos zirga mugurā.
Apmeklējām arī Montesori nodarbības, taču skolotajā ļauj viņam izvēlēties materiālu ar ko darboties. Jau pagājuši 2 mēneši, bet viņš neizvēlas darboties ar burtiem. Nevaru sagaidīt, kad viņi uzsāks lāsīt mācīšanu. Pārtraucām Montesori nodarbību apmeklējumu. Atlikām visus ikdienas darbus un brauksim uz delfīnu terapijas nodarbībām. Lasīju, ka šo nodarbību rezultātā uzlabojas smadzeņu darbība.
|
| Mēs bijām aizgājuši uz citu skolu. Esmu uztraucies, nezinu, kā man tur ies.
Skolotāja teica, ka klasē būsim tikai 12 bērni un mums būs 2 skolotājas. Gaitenī redzēju bērnus arī ratiņkrēslos. Klasē zēni bija draudzīgi, nāca man klāt un runāja. |
Biju vizītē skolā, kur mācās bērni ar dažādiem attīstības traucējumiem. Klasē ir mazs bērnu skaits, individuālas nodarbības. Satiku logopēdi, sirsnīgu un smaidīgu, viņa bija ļoti zinoša un man daudz ko izskaidroja.
Pēc mēneša pieņēmām lēmumu, ka dēls mainīs izglītības iestādi. |
| Klase mums ir ļoti draudzīga. Šajā skolā viss ir daudz klusāk. Skolotājas ļoti draudzīgas, ja man kaut kas nesanāk, viņas man pienāk klāt un visu izskaidro.
Man uzdevumus neliek lasīt skaļi, es lasu klusu, ja kaut ko nesaprotu, palīdz izlasīt. Latviešu valodu mācīties eju pie logopēdes. Abi runājam, viņa man uztaisīja speciālu grāmatzīmi – ar lodziņu, lai vieglāk lasīt. Kad rakstu pārbaudes darbu, logopēde man ļauj atpūsties, iziet ārā, tad atkal turpinu strādāt. Kad esmu noguris un sāku žāvāties, logopēde mani pacienā ar šokolādi un uzmundrina. Viņa ir kā eņģelis!!! Ar viņu kopā es jūtos ļoti labi un droši. |
Skolā dēlam ir dažādi atbalsta pasākumi. Latviešu valodas stundās viņš iet pie logopēdes un strādā individuāli.
Ar vēstures skolotāju vienojāmies, ka dēls pārbaudes darbus varēs rakstīt datorrakstā. Tā viņam ir vieglāk, pirksti paši skrien pa taustiņiem un viņš brīvāk var uzrakstīt savu domu. Matemātikas skolotāja ļoti slavē dēlu, jo viņš tiešām ļoti labi visu saprot. Rēķina galvā pat ļoti sarežģītus uzdevumus. Vēstures, ģeogrāfijas un literatūras lielos lasāmos gabalus lasām kopā. Jo viņam ir grūti uztvert, ja pats kaut ko lasa. Ļoti ceru, ka iespējams ir piedāvājumā mācību materiāls, kur kāds šos tekstus ir ierunājis, meklēju, bet neizdodas atrast. Domāju, ka šādu audio materiālu daudzi bērni, kuriem ir disleksija, varētu plaši izmantot. |
| Šodien beidzās mācību gads – esmu ļoti pārsteigts, jo saņēmu atzinības rakstu par labām un teicamām sekmēm. Es jau arī centos, taču skolotājas šajā skolā nemaz neļauj slinkot. Man ļoti patīk matemātika un angļu valoda. Ar logopēdes palīdzību tieku galā arī ar latviešu valodu un literatūru. Nav nemaz tik traki… | Sēžu skolas aktu zālē un nespēju valdīt savas asaras. Dēls saņem atzinības rakstu par labām un teicamām sekmēm. Es zinu, cik daudz darba tiek ieguldīts ik dienu – es ļoti lepojos ar savu dēlu!!!
Es zināju, ka viņš ar visu tiks galā!!! |
| Šodien izlaidums…
Beidzot viss beidzās. Ar tēti runājām, ko es gribu darīt tālāk. Viņi ar mammu mani atbalsta, ka es gribu mācīties par datorsistēmu tehniķis. Mamma mani ķircina – būs mājās viens datorģēnijs!!! Kad pabeigšu skolu, iespējams, iesaistīšos kādā projektā, lai varētu ierakstīt audeo mācību materiālus, kurus mamma visu laiku meklēja, lai man būtu vieglāk mācīties. |
Šodien liels satraukums un lepnums – dēls absolvē skolu.
Bezgala pateicīga esmu šīs skolas skolotājiem par profesionalitāti atbalstot manu bērnu, par sapratni un atbalstu, kas ir nenovērtējams. Šobrīd nevienu sekundi nenožēloju, ka dēlu pārcēlām uz šo skolu. Toreiz gan šis bija ļoti smags lēmums. Šodien tā īsti ieraugu, kā dēls izaudzis, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Pāraudzis mūs abus ar vīru. Pasniedz ziedus un saka paldies par atbalstu! Es raudu aiz laimes un aizkustinājuma… |
| Mēs kursā esam 28. Pasniedzēji ar mums runā kā ar pieaugušajiem.
Mēs paši sekojam līdzi savām sekmēm. Es eju uz konsultācijām, ja kaut ko stundās nepaspēju izdarīt. Reizēm uznāk slinkums, tad arī neeju neko labot. Šobrīd pēc sekmēm esmu 5.labākais kursā. Vidējais vērtējums man ir 7,7 balles. Yes!!! Šomēnes atkal būs paaugstinātā stipendija!!! |
Dēls stājas tehnikumā, saprotu, ka atbalsta pasākumi mācību procesā vairs nebūs. Ļoti satraucos, kā viņam veiksies. Abi ar vīru atbalstām, dēla izvēli apgūt jomu, kas viņam pašam šķiet interesanta un saistoša.
Saprotu, ka emocionāli varu atbalstīt, bet praktiski viņam pašam ar visu jātiek galā.
Uz skolu dēls iet ar prieku, pats plāno un ar visu tiek galā. Ir ļoti apzinīgs un nepadodas pie pirmajām neveiksmēm. Skatos un priecājos, kā mūs mazais puika ir izaudzis un stabilai un droši soļo pa dzīvi!!! |
| Svarīgi ir saprast kas un kāpēc dzīvē notiek vai nenotiek. Mierīgi to vajag pieņemt un tad domāt, kā ar to sadzīvot, ko var darīt lietas labā, jo vienmēr no šķietamajām bezizejām ir izeja… Galvenais – nekad nepadodies!!! | |