55. Anonīms
Mans brālis. Vienlīdzība.
Katri pāris mēneši – jauna apsēstība. Jauna lieta uz ko ieciklēties, jauna tēma jebkurai sarunai, jauna apsēstība. Šoreiz tās ir James Bond filmas, citas reizes – mašīnu markas, valstu karogi, ‘’Ilustrētā Juinioriem’’ žurnāli. Saraksts turpinās. Gribi runāties? ‘’007’’ filmas ir vienīgais par ko šobrīd vēlos iesaistīties sarunās. Es zinu kad iznāca pirmā filma, katru aktieri kas jebkad tur parādijies un jebko citu ko varēsi pajautāt.
Tu vēlies sodīt mani par manu rīcību? Es sadumošos, sākšu dauzīt, šķaidīt, man vienalga… Vai tas ir jaunais telefons kam vecāki tik ilgi krāja naudu vai kāds nieka pārbaudes darbs kas cietīs mana spēka, manas dusmas. Šī ir mana pasaule. Es dzīvoju savās domās un es nemāku uztvert citu cilvēku emocijas. Kad māsa raud, es, nedz kapēc, mēdzu pasmieties. Draugi man nekad nav interesējuši, pie tam puiši no skolas mēdz mani iekaustīt. Un tomēr, mamma mudina mani runāties ar vienaudžiem. Viņai laikam nesaprast ka man ir labi pašam ar sevi.
…
Edgars piedzima 2009. gadā kā trešais bērns pēc divām māsām. 2 gadu vecumā viņš vēl nerunāja un drīz vien tika vests pie dažādākajiem ārstiem. Pāris gadus vēlak vecākiem tika paziņots ka dēlam nav precīzas diagnozes taču tas esot autisko traucējumu spektrā.
Šo, protams, bija grūti aptvert mūsu ģimenes locekļiem, taču mēs zinājām ka atbalstīsim Edgaru jebkurā dzīves situācijā.
Šobrīd Edgaram ir dzīvē ir lielas pārmaiņas – viņš pirmo reizi mūžā iet ‘’parastā’’ skolā. Tas nenākas viegli, tomēr ir patīkami apzināties, ka ir daudzi bērni klasē, kas brāli pieņem un saprot. Es esmu peteicīga, ka mūsdienu sabiedrība ir tik pieņemoša. Atskatoties vēsturē, diemžēl varam redzēt kā , piemēram, nacisti aicināja galināt visas personas, kuras cieta no slimībām, kas tika uzskatītas par iedzimtām, piemēram, garīgām slimībām, mācīšanās traucējumiem, fiziskām deformācijām, epilepsiju, aklumu, kurlumu u.t.t. Pastiprināja propagandu arī pret cilvēkiem ar invaliditāti, uzsverot viņu nastu sabiedrībai. Sabiedrība mācās no šādām kļūdām un arvien vairāk tiek uzsvērta vienlīdzības nozīme ikdienā. Lai arī cilvēks ir atšķirīgs, līdz ar to, grūtāk saprtotams, tas tā pat ir cilvēks ar savām jūtām, atmiņām, vēlmi iemīlēties, saņemt labu peļņu un jebko citu, ko ‘’parasts’’ cilvēks vēlās. Šo, diemžēl, daudzi cilvēki nesaprot un pat mūsdienās ir bieži sastopama diskriminācija ,piemēram, darba vietās. Piemērs: Tiek piedāvāta darba vieta. Kāda persona ir autisma spektrā un ar komunikācijas problēmām, taču tai ir ar augsts iQ un izcilas prasmes piedāvātā darba jomā. Šī persona ir labākais kandidāts,taču darba devējs to neizvēlās principa pēc, jo tai ir mentāli traucējumi. Ir vēl daudzi piemēri, ko šeit iespējams minēt. Šis vien pierāda cik netaisnīga ir attieksme pret cilvēkiem ar traucējumiem, un kapēc tik svarīga ir tieši vienlīdzība un tiesības uz to. Ir svarīgi jau kopš agra vecuma šo tēmu aktualizēt, un bērnus aicināt uz vienaudžiem ar traucējimiem skatīties kā sev vienlīdzīgiem. Īzaks Ņūtons, Ernests Hemngvejs, Vincents avn Gogs, Ludvigs van Bēthovens, Vinstons Čērčils, Čārlzs Dikenss – šie ir tikai pāris no daudzajiem pasaulslavenajiem cilvēkiem, kam bija mentāli traucējumi.
Manis izveidotais plakāts, kas aicina cilvēkus pievērst uzmanību šai tēmai:
