187. Daniela Emule

Jautrā bebra dzīve

Reiz dzīvoja bebrs Roberts. Viņš dzīvoja parastu dzīvi, bet tomēr viņā bija kaut kas neparasts. Bebram Roberts bija autisms. Viņš dzīvoja mežā pie upes. Robertam draugu nebija, jo visiem viņš likās dīvains, un viņš pats negribēja ne ar vienu draudzēties. Viņa diena vienmēr sākās ar to, ka viņš 6 stundas grauza kokus un kad tie nokrita, viņš līmēja tos atpakaļ.

Tas turpinājās jau 4 gadus, daudziem meža iedzīvotājiem likās, ka tas nekad nebeigsies, bet tomēr vienu dienu viss mainījās. Kādu sestdienas dienu bebrs devās pie sava mīļākā koka, lai atkal to grauztu, bet, kad viņš jau tuvojās, bebrs ieraudzīja, ka kāds jau to grauž. Bebrs bija pārsteigts, jo viņš domāja, ka viņam vienīgajam patīk grauzt kokus. Kad viņš pienāca vēl tuvāk viņš pamanīja kādu ļoti interesantu dzīvnieku – susliku, kuras vārds bija Anete.(Bebrs gan zināja, ka parasti susliki negrauž kokus) Bebrs Roberts uzreiz viņā iemīlējās, jo saprata, ka viņa ir tāda pati, kā viņš. Anete sākumā baidījās no viņa, bet, kad Roberts sāka grauzt to koku kopā ar viņu, viņa saprata, ka viņš viņai pāri nedarīs. Kopš tās dienas viņi katru dienu kopā grauza kokus un dzīvoja ilgi un laimīgi.

Katram vajag atrast kādu, kas viņu sapratīs un būs kaut kas kopīgs.